Uzziniet, kāpēc ir vērts renovēt un siltināt māju.

Ēkas atjaunošana – kas tas ir?

Darbības, kas ļaus samazināt siltumenerģijas patēriņu ēkā. Jebkurā gadījumā ēkas atjaunošanai ir nepieciešami finansiāli resursi, taču, pareizi novērtējot un pareizi izvēloties visefektīvākos enerģijas patēriņa samazināšanas veidus, iespējams panākt, ka investīcijas drīz vien atmaksājas – tieši ietaupījumu dēļ.

Pirms sākt ēkas atjaunošanu, ir ieteicams veikt energoauditu un konsultēties ar speciālistiem, kuri ieteiks, kā panākt vislielāko atjaunošanas efektu ar vismazākajām investīcijām. Tas palīdzēs izvairīties no darbiem, kuri salīdzinoši maz ietekmē enerģijas daudzuma samazināšanu visas ēkas mērogā.

Tipveida ēkā zaudējamie siltuma daudzumi caur ēkas norobežojošajām konstrukcijām parādīti šajā attēlā. Siltuma zudumu daudzums caur attiecīgajām konstrukcijām palīdzēs Jums izlemt, kādas darbības, atjaunojot ēku, būtu jāveic vispirms, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Ēkas atjaunošanas laikā tiek veikti šādi galvenie darbi:

logu nomaiņa vai remonts
karstā ūdens sagatavošanas sistēmas atjaunošana,
mūsdienīgas ventilācijas sistēmas ar rekuperāciju ierīkošana,
atjaunojamu enerģijas avotu (saules, vēja, grunts) izmantošana.

Atjaunošanas priekšrocības

Nolietojušās ēku norobežojošās konstrukcijas, sienas, kurām nepieciešams remonts, nepietiekama siltumizolācija, augstas apkures cenas vai mitras sienas – tās ir diezgan pierastas problēmas daudziem iedzīvotājiem. Tāpēc viņu vēlēšanās uzlabot dzīves apstākļus un komfortu gan mājas iekšpusē, gan no ārpuses ir kopīgs mērķis, kuru var sasniegt, veicot komplekso ēkas atjaunošanu (modernizāciju). Pēdējos gados ēku atjaunošana kļūst arvien populārāka. Tas ir sevišķi aktuāli, runājot par lielgabarīta bloku daudzstāvu ēkām, taču attiecas arī uz agrāk būvētu individuālo māju gadījumiem.

Risinājums ar daudzām priekšrocībām

Vislabākais risinājums – ēkas ārējo konstrukciju siltināšana. Ēkas konstrukciju iršanas process tiek apturēts, bet siltināšana un jauna fasāde izveido “klimata sargu”, kurš aizsargā no negatīvo atmosfēras faktoru tālākas iedarbības.

Tiek apturēts kaitējums ēkai

Tā kā visbiežāk ēku konstrukcijas (piemēram, sienas) ir nolietojušās un jau sākušas irt, ēkas siltināšana no ārpuses pasargā esošās sienu virsmas pret kaitīgām temperatūras svārstībām un erozijas aukstuma ietekmē. Pēc siltināšanas šīm parādībām vairs nav tiešas ietekmes uz ēkas konstrukcijām un netiek pieļauta tālāka iršana.

Telpu tilpums nesamazinās

Ja siltināšana tiek veikta no ārpuses, iekštelpu platība, pretēji kā, siltinot no iekšpuses, paliek nemainīga.

Visi darbi tiek veikti no ārpuses

Ēkas siltināšana no ārpuses nodrošina to, ka dzīve mājā var risināties tāpat, kā līdz šim, darbi tai netraucē. Tajā pašā laikā, veicot siltināšanu no iekšpuses, strādniekiem ir jāpārceļ elektroiekārtas, caurules un radiatori un, protams, jāveic visi siltināšanas darbi telpās.

Dzīvojamā vide

Siltināšana no ārpuses sniedz pietiekami daudz iespēju uzlabot mājas arhitektonisko izskatu, vienalga, vai vēlaties saglabāt to oriģinālu, vai izveidot pavisam jaunu interesantu ārieni, piemēram, pelēka betona “bezsejas” ēkai dzīvojamo māju guļamrajonā. Rezultāts – daudzpusīga pieredze un ievērojams dzīvojamās vides uzlabojums. Protams, ka iedzīvotāji par to priecājas.

Uzlabojas telpu mikroklimats

Nepietiekami nosiltinātu māju problēma – aukstuma iekļūšana tajās caur ārējām norobežojošajām konstrukcijām, kā rezultātā telpas kļūst mitras. Pēc ēkas nosiltināšanas no ārpuses sienas virsmas temperatūra pie istabas temperatūras 20°C, parasti paaugstinās no 14°C līdz 19°C. Tātad istabas temperatūra kļūst pastāvīga, bet mikroklimats – patīkams.

Nekādu aukstuma tiltiņu

Pēc ēkas konstrukcijas pārklāšanas no ārpuses ar izolācijas materiālu visai mājai tiek it kā “uzvilkts kažoks”. Tas nozīmē, ka netiek pieļauta gaisa tiltiņu veidošanās pie stāvu pārsegumiem, sienām starp dzīvokļiem, pie logiem un durvīm. Praktiski tas nozīmē, ka pēc nosiltināšanas no ārpuses ietaupītais enerģijas daudzums ir līdz pat 30 procentiem lielāks nekā pēc nosiltināšanas no iekšpuses.

Mīti par ēku atjaunošanu

Mīts Patiesība
Izmaiņām Latvijā nav nekādas nozīmes pasaules mērogā. Ar pētījumiem ir pierādīts, ka daudzās mājās pēc renovācijas izdodas ietaupīt vismaz 30–40 procentus enerģijas.
Ēkas atjaunošana – lieli izdevumi iedzīvotājiem, kuri neatmaksājas. Sabiedrībā ir izveidojies mīts, ka par renovāciju katram daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājam ik mēnesi nākas maksāt ļoti lielas summas.
Citās valstīs dzīvojamo māju atjaunošanas jautājums jau sen ir atrisināts. Ir izplatīts viedoklis, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošanas jautājums attīstītākās Eiropas valstīs netiek apspriests un diskutēts. Izrādās, ka ēku atjaunošana kļūst par vienu no galvenajiem Eiropas valstu stratēģiju virzieniem.
Renovācijai nav nekā kopīga ar ekoloģiskajām problēmām. Ēku atjaunošana palīdz samazināt valsts šalies CO2 patēriņa rādītājus.
Izvēloties materiālus, vissvarīgākais – ietaupīt. Cenšoties samazināt investīcijas renovācijā, bieži vien priekšroka tiek dota cenas kritērijam: izvēle tiek izdarīta par labu lētākiem materiāliem vai mazāk kvalificētiem darbiniekiem.
Renovācija nav saistīta ar ugunsgrēka briesmām. Patiešām, ja renovācija šobrīd izvēlas un izmanto uzliesmojošu siltumizolācijas materiāliem un infekcijas darbu tehnoloģija, pastāv iespēja, ka pat mazākās Ugunsgrēka gadījumā daudzdzīvokļu uguns var izplatīties uzreiz.

Akmens stiprums

Uzziniet vairāk par unikālajām akmeņu funkcijām, kas iekļautas mūsu izstrādājumos.