Ugunsgrēka norise
Pirmais etaps – augšana
Ugunsgrēks var sākties no dažādiem aizdegšanās avotiem, piemēram, gruzdošas cigaretes, degoša sērkociņa, elektrības īssavienojuma utt. Degošais materiāls izdala apkārtnē siltumu, bet, ja apstākļi ir labvēlīgi tam, lai siltums uzkrātos, blakus esošie materiāli var aizdegties.
Ugunsgrēka augšanas temps ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:
Degošo materiālu daudzuma telpā
- Ēkas konstrukciju tia
- Materiālu degšanas veida
- Skābekļa pieejamības
No elementiem, kurus ietekmē karstums, plūst degošas gāzes un tvaiki, kas sajaucas ar gaisu, veidojot degošu maisījumu. Kad gāzu temperatūra griestu zonā sasniedz aizdegšanās temperatūru, gāzes, kas sajaukušās ar gaisu, aizdegas. To rašanās ir pēdējais brīdinājums par to, ka tuvojas uguns uzliesmojums (angl. flashover). Degoša griestu zona izstaro lielu enerģijas daudzumu. Šis starojums vēl vairāk paaugstina temperatūru pie degošiem elementiem. Temperatūras paaugstināšanās līdz uzliesmošanas temperatūrai ietekmē degošu materiālu uzliesmošanu un degšanu telpā. Šī parādība tiek saukta par uguns uzliesmojumu (angl. flashover). Šīs stadijas laikā temperatūra paaugstinās aptuveni līdz 1100°C, uguns izplatīšanās ātrums parasti ir apmēram 10 metri minūtē.
Otrais etaps – liesmošana
Šī stadija tiek sasniegta tad, kad karstuma līmenis sasniedz vislielāko vērtību. Šajā etapā strauji krīt skābekļa līmenis, kas samazina degšanas ātrumu. Siltuma starojums, kurš funkcionē ļoti ātri pašuzliesmojošu materiālu gadījumā, ir galvenais faktors, kas palīdz ugunsgrēkam turpināt izplatīties.
Trešais etaps – atvēsināšana (dzišana)
Ugunsgrēka dzišanas stadija noris tad, kad intensīvi samazinās degošo materiālu daudzums, kurš ietekmē siltuma izdalīšanos un ugunsgrēka temperatūras samazināšanos. Praktiski šī stadija nozīmē, ka visi telpā esošie degošie materiāli ir sadeguši un, atkarībā no būvmateriālu izturības pret uguni, ir bojātas ēkas konstrukcijas. Šajā etapā ugunsgrēks parasti ir dzirksteļojošā formā, un ugunsgrēka temperatūra strauji krīt.
